Muiža

Muižas apbūve pastāvējusi jau ilgi pirms 1670. gadiem, kad Bramberģe kļuva par hercoga ģimenes īpašumu.

Līdz 1671. gadam Bramberģe ar citu nosaukumu bija privātīpašums un, pirms muižu iegādājās hercogiene Šarlote Luīze, piederēja Bernhardam Heinriham fon Haufenam.

Ar 1805. gadu datēts senākais zināmais Bramberģes muižas attēls - A.Klaubera vara grebums pēc P.de Šrētera zīmējuma.

1909. gadā muiža tiek iznomāta filozofijas profesoram Dr.Pēterim Zālītem. Viņš pili atjauno tā, ka "vairāki augsti zemkopības ministrijas ierēdņi un citas augstas personas no Pēterpils, to redzot, izbrīnījušies un jautājuši: "Vai tas viss tā saglabājies no hercogu laikiem?""

Diemžēl 1.pasaules karā viss skaistums tiek izdemolēts un pēc kara ēka atrodas pagasta īpašumā. Tajā ir pagasta valde, pasta nodaļa (1. stāva velvētajās telpās). pamatskola un pagasta valdes darbinieku dzīvokļi.

Pēc 1945. gada 1. stāvā bija iekārtota aptieka. Vairākas telpas bija neapdzīvotas, jo bija caurs jumts. Kādā no telpām iekārtoja kopmītni talciniekiem.
Turpmākajās desmitgadēs turpinās ēkas izmantošana daudzām padomju kolhoza sadzīvei nepieciešamām funkcijām - pasts, bibliotēka, klubs, dzīvokļi, aptieka.

Vārti

Kādreizējie nocietinājuma sienas vārti ir unikāli, jo ir vienīgais šāda veida piemineklis Latvijā. Vārti celti manierisma (renesanses) stilā apmēram 16.gs beigās - 17.gs. sākumā.

Parks

Pirmās ziņas par parku parādās 18.gs. beigās. Parka teritorijā atrodas Bramberģes dižozols ar apkārtmēru 4.1m.